Tēma, kas ir tik ļoti aktuāla darbā ar vecākiem.

Jā, tas tiešām ir būtiski, ko bērns redz, vērdamies mātes un arī tēva acīs. Tas būtībā nosaka visu viņa iekšējo un ārējo realitāti, visu turpmāko dzīvi – Ego spēku/ vājumu un vai inflāciju. Tas nosaka cilvēka likteni, arī psihosomatiskus simptomus. Jo interakciju rezultātā ar māti kā primārās aprūpes personu izveidojas kompleksi. Lai kā arī nebūtu, neviens piedzimstot, nevar izvairīties no kompleksu klātesamības. Tie radīsies jebkurā gadījumā. Kompleksi savukārt ietekmē arhetipu klātesamību un to dominējošo polu cilvēka psihē. Pie pozitīvā mātes kompleksa dominēšanas cilvēka psihē mātes arhetips būs bezgalīgi dodošs un tai pat laikā ierobežojošs – cilvēks visur sagaidīs pašklājošos galdus un piena upes pie ķīseļa krastiem. Pie dominējoša negatīvā mātes kompleksa cilvēka psihē mātes arhetips arī atradīsies negatīvajā polā. Ego nosacīti atradīsies dievietes Kali varā, kur bieži vien valdīs nāve un iznīcība, nākotne nesolīs neko priecīgu, toties problēmām parādoties, Ego tām būs gatavs un cilvēks teiks, es jau zināju, ka nekas labs mani negaida. Cilvēks ātri iemācīsies pakārtot savas vajadzības citu cilvēku interešu labā.

Šos divus pretmetus šodien izmantoju, lai ilustrētu tik ļoti nozīmīgo – Ego formējošo apstākli, kam ir tik ļoti liela ietekme cilvēka dzīvē.
Tādēļ aicinu palikt malā rokās esošo ierīci un paraudzīties uz savu bērnu. Pat, ja viņš pats ar kaut ko ir aizņemts, zīmē, dzied vai spēlējas rotaļlaukumā. Bērnam, gan mazam, gan lielam, bet, jo sevišķi mazam ir svarīgas vecāku acu skatiens un mīloša uzmanība. To var salīdzināt ar emocionālu ēdienu. Jo visi zina, ka pie labiem vecākiem bērns ir paēdis, labi pabarots, nodrošināts ar fiziskām aktivitātēm un pastaigām svaigā gaisā, bet arī emocionālais “ēdiens” ir tik pat svarīgs. Visvienkāršākais veids, kā bērnu pabarot emocionāli ir viņu redzēt un dzirdēt. Ja tas izpaliek, tad bērns nonāk emocionālā badā, kas rezultējas emocionālā sasalumā.

Bērns jūtas mīlēts un drošībā, ja vecāks pamana un tur bērna vajadzību pēc emocionālas atkarības un piesaistes. Tādēļ pietiek, ja vecāks redz, dzird, skatās un laiku pa laikam ar mīlestību un prieku pasmaida.