Saskaņā ar Jungu, jaundzimis bērns sākotnēji nav spējīgs nodalīt pats sevi no apkārtējās pasaules, viņš pastāv pilnīgā vienotībā ar to. Taču tā ir neapzināta vienotība atšķirībā no tās, uz kuru cilvēku virza Patības arhetips dzīves laikā – uz apzinātu.
Psihiskās attīstības processu, kas ved pie vienotības un veseluma apzināšanās Jungs nodēvēja par individuāciju.
“Mūsu apziņa patiešām nerodas pati no sevis, tā iznirst no neizzinātiem dziļumiem. Bērnībā tā pamazām mostas, tāpat kā mostas ik rītu, iznirdama no miega un bezapziņas stāvokļa”. Ego, piedzimis no bezapziņas dzīlēm, dzīves pirmajā pusē attālinās no Patības. Tāds arī ir šī posma uzdevums – spēcināt un attīstīt Ego un Personu, nodrošinot sociāli kulturālu adaptāciju, pieauguša cilvēka atbildību. Kad Ego attīstība sasniedz kulmināciju, iepriekšējo dzīves mērķu vērtība mainās. Dzīves otrajā pusē notiek virzība uz Ego un Patības atkalapvienošanos, notiek apziņas paplašināšanās, tiekoties ar kolektīvās bezapziņas saturu – Ēnu, Animu/Animusu un citiem arhetipiem. “Individuācijas mērķis ir no vienas puses atsvabināt Patību no Persona ārējās čaulas un no otras puses – no pirmatnīgo tēlu suģestējošā spēka”.
Individuācija nekad nevar būt pabeigta, tā ir tiekšanās uz ideālu, bet tās gaitā cilvēkam ir iespējams apzināties savu reālo psiholoģisko unikalitāti, kas ietver sevī kā iespējas tā ierobežojumus.
“Sācies no bezapziņas stāvokļa, cilvēks tiecas pēc arvien plašākas apziņas. Apziņas attīstība ir cilvēces nasta, ciešanas un svētība”. Diemžēl, ne vienmēr šis individuācijas ceļš ir veiksmīgs – pat lielā vecumā cilvēks var justies sašķelts, iekšēji disociēts, pat, ja nodzīvota sociāli kulturāli veiksmīga, bet tomēr virspusēja dzīve.
“Tā kā sabiedrībā vienīgais tās dzīvības un vērtību tālāknesējs ir indivīds, viņam un viņa kvalitātei piemīt visaugstākā vērtība. Vajag, lai indivīda personībai piemistu veselums un vērtība, citādi vērtības nebūs nekam, jo, saliekot kopā kaut bezgalīgu daudzumu nuļļu, iznākums tik un tā būs nulle”. Un Junga analītisko psihoterapiju var uzlūkot kā vienu no individuācijas procesu veicinošiem faktoriem.
Raksta tapšanā izmantota Mureja Steina (Murray Stien) grāmata “Junga dvēseles karte”, kā arī citas K.G.Junga un Junga analītiķu grāmatas. Visu citātu autors K.G.Jungs.
Sagatavoja Junga analītiskā psihoterapeite Guna Berga