Junga psihoanalītiķes Guna Berga un Ginta Teivāne pateicīgā sadarbībā ar LTV1 raidījumu Saknes debesīs par kultūrtraumu.

Skatīt raidījumu: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/202258/saknes-debesis-traumas-pieredze-no-paaudzes-paaudze

Ar traumas jēdzienu psihoterapijā saprot notikuma piedzīvošanu kā dzīvībai bīstamu, savukārt kultūras traumas gadījumā tas attiecas ne tikai uz indivīdu, bet uz veselu tautu. Atšķirībā no individuālās – kultūras trauma skar daudz dziļākus psihes slāņus, un traumatogēnais aģents ir ne tikai individuālas dabas, bet arī kultūrā identificēts ienaidnieks, un to rada ne tikai paša piedzīvota trauma, bet arī piederība upura grupai. Situāciju vēl sarežģītāku padara priekšteču saistība ar varmāku grupu vai abām paralēli, kas lielajos laikmeta griežos bieži vien ir bijusi izvēle neizvēloties.

Kultūras traumas dziedināšana šai sakarā nozīmē tās klusā ceļojuma pārtraukšanu vai vismaz tās ietekmes mazināšanu, dodot iespēju cilvēkiem palielināt ne tikai savu ārējo, bet arī iekšējo brīvību, atbrīvoties no šīs traumas kompleksiem, kas mūsos mēdz būt, bet par kuru esamību bieži vien pat nenojaušam. Naratīvs ir viena no nozīmīgām analītiskās psihoterapijas sadaļām. Ar laiku tas mainās, ietverot sevī arvien vairāk krāsu, jūtu, paradoksu, atklāsmju un arī  kādu humora devu. Simptoms, ar kuru klients bija atnācis, visdrīzāk vairs neatrodas skatuves priekšplānā, ja tā simboliskais vēstījums ir ticis sadzirdēts. Izkaisītie, pazaudētie, it kā nesaderīgie fragmenti sāk veidot citu, arvien vienotāku kopbildi. Pagātnes mantojums – ģimenes, dzimtas, tautas, neaizēnojot visu pārējo, cieņpilni sāk iekļauties kopīgajā musturā…