Ieva Ozola
Junga analītiskais psihoterapeits
2020. gada 2. aprīlī

Corona – gaismas vainags saules aptumsuma laikā.

Vārds corona (kronis, vainags) astronomijā apzīmē gaismas apli, kuru var dažkārt redzēt mēness naktī vai pilnīgas saules aptumsuma brīdī t.i. laiks, kad mēness atrodas tieši starp sauli un zemi. Saules “vainags” ir starpstāvoklis, kura laikā mēs neredzam tiešu saules gaismu un kura laikā izgaismojas mēness, kas saulei piestājas priekšā. Maģisks un nedaudz biedējošs dabas starpstāvoklis. Stāvoklis, kas atspoguļo daudz no šobrīd notiekošā cilvēcei kopumā, tautām, cilvēku grupām un katram indivīdam.

Saules aptumsums jau kopš seniem laikiem ir radījis cilvēkā daudz satraukuma un biedējošas jūtas, pat paniku un domas: “Vai pasaule neaizies bojā?”, “Vai saule atgriezīsies?”, “Vai pasaule pēc tam būs tāda pati, kāda tā bija pirms tam?”.  Senās Ķīnas mītos saules aptumsuma laikā drakons apēd sauli. Lai aizbiedētu drakonu, cilvēkiem saules aptumsuma laikā bija skaļi jārībina bungas un jātrokšņo. Hindu mitoloģijā viltīgais un ļaunais dēmons Rahu mēģināja apmānīt Višnu, par ko saņēma sodu. Rahu nocirstā galva debesīs lidojošā galva aptumšoja sauli un turpmāk, viņa nemirstīgā galva, nepārtraukti tiecoties pēc saules, mēģina to atkal un atkal norīt. Taču saule vienmēr ātri parādās atpakaļ, jo Rahu nav rīkles. Savukārt, Dienvidamerikas inki pielūdza visu vareno saules dievu Inti, kuru parasti uzskatīja par labvēlīgu, un saules aptumsumi tika saprasti kā viņa dusmu un nepatikas pazīme. Pēc aptumsuma inku garīgie vadītāji mēģināja izprast dieva dusmu avotu un lēma arī par upurēšanu. Senie cilvēki saules aptumsumu saistīja ar saules nespēku vai slimību, vai ar to, ka saule ir savu vietu atstājusi, vai, ka tādā veidā tiek paustas dievu dusmas vai kādu ļauno spēku – demona, drakona, raganas – uzbrukumiem saulei, kā arī dēļ mēness un saules strīdiem. Saules aptumsuma mitoloģijai blakusstāvošas ir arī fantazijas par apokalipsi un pasaules beigām, vai vismaz par tās neizbēgām pārmaiņām.

Arī senajā latviešu kultūrā saule ieņēma vienu no nozīmīgākajām vietām ar, kuru saistās gan tautas dziesmas gan ticējumi. Piemēram, tautasdziesma par saules aptumsumu:

Kālabad šorītiņ
Asarota Saule lec?
Kā Saulīte neraudās:
Pilna zeme grēcinieku.

• Ja saule aptumšojas, tad tā raud par cilvēku grēkiem.
• Vajag aust jaunu tīklu, saules aptumšošanās laikā un lūkot noaust trīs kārtis.
• Augoņi noiet, ja tos saspaida ar trīs akmeņiem tad, kad mēness vai saule aptumšojas, un aizsviež atmuguriski.

Gaismas un saules simbola psiholoģiskā nozīme tiek saistīta ar apziņu, apzināšanos. Saules aptumsumu var aplūkot kā apziņas sašaurināšanos, kas, savukārt, paredz lielāku bezapziņas ietekmi un psihes ieiešanu kādā starptelpā jeb liminālā telpā. Liminālā telpa ir dezorientējoša un neskaidra, kad vairs neesam iepriekšējā stāvoklī, bet jaunu vēl neesam atraduši. Tas vienmēr ir daudzu jūtu pilns laiks – gan skumjas par to, kā vairs nebūs, gan staraukums no esošā stāvokļa, gan bailes tajā palikt un satraukums par nezināmo nākotni. Cilvēka prāts un apzināšanās kļūst neskaidrāki, zaudējam stabilitātes un drošības sajūtu, ir grūti izprast pašu situāciju un kā tai pielāgoties, jo lielākoties, kas iepriekš ir bijis noderīgs (rīcība, reakcijas), vairs nedarbojas.

Arī es piedzīvoju (un droši vien vēl joprojām) būšanu liminālajā telpā, ko pavada neziņa un mēģinājumi apzināties, izprast sevi un notiekošā nozīmi manā un pasaules dzīvē. Jau tagad, atskatoties uz sevi pirms divām nedēļām, saprotu, lai arī kā man likās, ka es apzinos situāciju, saglabāju mieru, uzturu sevi ar Taidzi vai meditāciju, sarunām ar kolēgiem, būšanu ar ģimeni, bet tomēr tagad redzu, ka daudzas manas reakcijas lielā mērā raksturojamas ar kolektīvo un arhetipisko reakciju fonu. Tik daudz, ko vēl sevī saprast. Ir vajadzīgs laiks, lai izprastu to, kas notiek tagad.

Corona tulkojums latviešu valodā ir kronis, vainags. Simboliski kroņa uzlikšana ir nozīmīgs individuācijas procesa posms. Seno mītu aicinājumos meklēt dziļākus personiskos un kolektīvos iemeslus, kādēļ tā ar mums ir noticis, kas mūsu dzīvēs ir jāmaina attiecībā pret sevi un pasauli, “rībināt bungas” t.i. būt aktīviem fiziski un garīgi, iespējams ir vērts ieklausīties, kas cilvēcei palīdzēs iziet no pārmaiņu procesiem jaunā individuācijas pakāpē.

Saule atgriezīsies!